Par mums

Liezēres pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar Madonas novada Aronas un Vestienas pagastiem, Cesvaines novada Cesvaines pagastu, Ērgļu novada Jumurdas pagastu, Vecpiebalgas novada Inešu un Vecpiebalgas pagastiem, Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastu, kā arī Gulbenes novada Druvienas pagastu. Madonas novada Liezēres pagasta kopējā platība ir 25496,1 ha (255 km2). Liezēres pagastā 2012.gadā reģistrēti 1423 iedzīvotāji Lai gan pašreizējā pagasta teritorija ir liela, iedzīvotāju blīvums ir mazs. Lielākās apdzīvotās vietas pagasta teritorijā ir Liezēres ciems un Ozolu ciems.

Pagasts atrodas Vidzemes centrālajā augstienē, pagasta teritorija  ir ļoti pauguraina ar skaistu ainavu.  Austākie pagasta pauguri:  Klētskalns – 269 m virs jūras līmeņa, Grotūžu kalns – 267 m vjl.., Kuslīša kalns – 253 m vjl. Starp pakalniem iegūluši lielāki un mazāki  ezeri. Lielākie ezeri, kas iekļauti arī valsts publisko ezeru sarakstā  ir  Liezēris (105,9 ha) un Gulbēris (87,3 ha). Ne tik lieli - Ūbēris (30,6 ha),  Sezēris (29.0 ha), Dziļūkstes  ezers (28.3 ha), Atstirves ezers (20.7 ha), Sieža ezers (16.6 ha).

Teritorija bagāta mežiem un nelielām upītēm. Lielākās no tām -Tirza, Aiša, Egļupe, Ogre, Kuja, kas iztek no Liezēres ezera. Kopējā mežu platība pagastā ir 13840.1 ha.

VĒSTURE

Liezēres pagasta teritorija, kā konstatēts arheoloģijas izrakumos, bija apdzīvota jau ļoti sen. Par to liecina 1915. gadā Liezēres ezera ziemeļu daļā atrastā akmens laikmeta ezera mītne. Valodnieki ir noskaidrojuši, ka daudzi vietu nosaukumi Liezēres pusē ir cēlušies no igauņu valodas.

Vēsturiski pagasta teritorijā ir bijušas vairākas muižas – Liezēres, Ozolu, Gulbēres, Mēdzūlas, Gravas un Liezēres mācītājmuiža. Agrārās reformas laikā Liezēres muiža (2076 ha) sadalīta 168 vienībās, Ozolu muiža (1200 ha) – 85, Gravas muiža (347 ha) – 23, Liezēres mācītājmuiža (315 ha) – 29 vienībās.
1935. gadā Madonas apriņķa Liezeres pagastā bija 397 saimniecības, teritorijas  platība bija 112,3 km² un tajā dzīvoja 1972 iedzīvotāji, darbojās divas dzirnavas un pienotava. Mēdzūlas pagastā bija 287 saimniecības, 1414 iedzīvotāji, darbojās divas ūdensdzirnavas, pienotava, divi krejošanas punkti.

Savu teritoriju un vietu Latvijas kartē Liezēres pagasts  ieguvis laika gaitā dažādu reformu, apvienošanu un reorganizāciju rezultātā:
1940.g Liezēres pagasts ar pagasta centru – Liezēre, un Mēdzūlas pagasts ar pagasta centru – Mēdzūla kā atsevišķi pastāvīgi pagasti ietilpst Madonas apriņķī.
1945. gadā Mēdzūlas pagastā izveidotas Gulbēres un Mēdzūlas ciema padomes,  Liezēres pagastā - Liezēres un Ozolu ciema padomes, bet pagasti 1949. gadā likvidēti. Liezēres ciems un Mēdzūlas ciems ietilpis Gaujienas (1949-1956) un Madonas (pēc 1956. gada) rajonos.
1951.gadā likvidēts Gulbēres ciems, daļa teritorijas pievienota Mēdzūlas ciemam, daļa  Ozolu ciemam.
1954. gadā Liezēres ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu.
1975. gadā —pievienots  likvidētais Mēdzūlas ciems, (kuram savukārt 1954.gadā pievienots likvidētais Veļķu ciems)
1979. gadā —pievienota daļa Aronas ciema teritorijas (Lubeja)
1990. gadā Liezēres ciemu reorganizēja par Liezēres pagastu.
2009. gadā Liezēres pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

Padomju varas gados Liezērē bija Liezēres ciema un kolhoza „Vienība” centrs. Ozoli izveidojušies sešdesmitajos gados kādreizējās muižas vietā kā padomju saimniecības „Liezere” centrs. Mēdzūla līdz Mēdzūlas ciema pievienošanai Liezēres ciemam bija Mēdzūlas ciema centrs. Mēdzūlā bija kolhozs „Druva”, kas 1973.gada decembrī tika pievienots kolhozam „Vienība”. 1992.gadā kolhozs „Vienība” un padomju saimniecība „Liezere” likvidēti. Izveidotas paju sabiedrība „Vienība” un paju sabiedrība „Ozoli”. Sakarā ar privatizāciju abas kopsaimniecības likvidētas.

LIEZĒRES PAGASTA ĢERBONIS

Liezēres pagasta ģerbonī uz zila fona attēlota zelta govs ar sudraba ragiem, pamatne sudraba krāsā - piena upe. Ģerboņa autori mākslinieki - Ilze Lībiete un Jānis Ivanovs.

Liezēres pagasta zemnieki izsenis un arī šobrīd lielākoties ir specializējušies piena un gaļas lopkopībā - tāpēc arī mūsu ģerbonī ir attēlota gotiņa.

Govs ir sens mātes barotājas tēls, kas dod dzīvībai tik nepieciešamo pienu un simbolizē mātišķo zemi, pārpilnību un drošību. Govs simbolisms daudzām tautām, arī mums, nozīmē laimi un prieku.

Zilā krāsa, viļņotā līnija ģerbonī atspoguļo Liezēres pagasta ezerus. Tā ir Debesu valdnieka, bezgalības, mūžības, augstsirdības un ticības krāsa.

Sudraba krāsas pamatne simbolizē Pienu. Piens ir dzīvības, atdzimšanas un nemirstības eliksīrs, tiek uzskatīts par Dievu ēdienu, tīrības simbolu, dzīvinošs, radīšanas noslēpums. Ne velti Vecajā derībā piens minēts kā svētlaimīgas dzīves iemiesojums, jo apsolītajā zemē tek piena un medus upes.

Liezēres ģerbonis apstiprināts 2014.gadā. Svinīgā pasākumā Melngalvju namā Liezēres pagasta pārstāvjiem to pasniedza prezidents Andris Bērziņš.